Personas datu apstrādes mērķis: Sniegtā informācija un apmācību laikā veiktā foto/video fiksācija nepieciešama Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr.4.1.2.6/1/24/I/001 “Izglītības iespēju nodrošināšana ārstniecībā iesaistītajām personāmkvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju izpildes noteikšanai, t.sk., projekta darbības analīzes, kā arī ziņojumu un pārskatu sagatavošanai, lai nodrošinātu sabiedrības informētību par apmācībām (cita starpā – publiskojot apmācību laikā uzņemtos foto/video materiālus Veselības ministrijas (VM) uzturētajās interneta vietnēs), mērķauditorijas dalībnieku datu uzkrāšanu un salīdzināšanas iespējas ar ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju reģistriem un resertificējošo institūciju datubāzēm un izpildītu uzdevumu, kas tiek veikts sabiedrības interesēs saskaņā ar Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas tiesību aktiem
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats:
Datu vākšana, apstrāde un uzglabāšana finansējuma saņēmējam, t.i., Veselības ministrijai (turpmāk – VM), noteikta 2023. gada 19. decembra noteikumu Nr.803 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.6. pasākuma "Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t. sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību" īstenošanas noteikumi” 40.punktā un tiek pamatota 2016.gada 27.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula) 9.panta 2.punkta “g” apakšpunktā.
Informācija tiks apstrādāta saskaņā ar Regulas 6.panta 1.punkta “e” apakšpunktu.
Personas datu apstrādes pārzinis ir VM.
1 Bezdarbnieki – kas pēc reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma nosacījumiem ir ieguvušas bezdarbnieka statusu.
2 Ilgstošie bezdarbnieki – personas, kas atrodas NVA uzskaitē un nepārtrauktā bezdarba periodā vismaz gadu (12 mēnešus un ilgāk).
3 Neaktīvas personas – ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji (personas) neatkarīgi no vecuma, ieskaitot personas, kuras jaunākas par darbspējas vecumu un kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātiem iedzīvotājiem, ne pie darba meklētājiem (mājsaimnieces, nestrādājošas personas ar invaliditāti, izglītības iestāžu audzēkņi un studenti darbspējas vecumā, kas nestrādā un nemeklē darbu, nestrādājošie pensionāri, personas, kas zaudējušas cerības atrast darbu, personas, kas nevar strādāt ģimenes apstākļu dēļ, u. c.).
4 Trešo valstu valstspiederīgie – personas, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi, tostarp bezvalstnieki un personas bez noteiktas valstspiederības.
5 Dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi – personas, kuru vecāki ir dzimuši ārpus Latvijas Republikas.
6 Minoritātes (tostarp atstumtas kopienas, piemēram, romi) – dalībnieki, kas pieder pie kādas no nacionālajām minoritātēm. Atbilstoši likuma “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” 2. pantam nacionālās minoritātes ir Latvijas pilsoņi, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojoši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, kā arī vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu. Personas, kas nav Latvijas pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā un sevi identificē ar iepriekš minēto nacionālās minoritātes definīciju, arī ir uzskatāmas par nacionālajām minoritātēm.
7 Bezpajumtniecības un mājokļa trūkuma kategorijas:
• būt bez pajumtes (dzīvo uz ielas);
• būt bez mājokļa (nodrošināta pajumte patversmēs, dzīve institūcijās mājokļu trūkuma dēļ, dzīvo pagaidu mitekļos u.tml.);
• dzīvot nedrošā mājoklī (nedroši sadzīves apstākļi, risks tikt izliktam no mājokļa, vardarbība u.tml.);
• dzīvot nepiemērotā mājoklī (pārapdzīvotība, nelegālas dzīvošanas vietas u.tml.).
Personas, kuras visbiežāk skar bezpajumtniecība un atstumtība mājokļa pieejamības jomā:
• personas bez noteiktas dzīvesvietas;
• bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni;
• no vardarbības cietušas personas; personas ar garīga rakstura traucējumiem;
• personas ar invaliditāti;
• personas pēc ieslodzījuma;
• starptautiskās aizsardzības saņēmēji, patvēruma meklētāji, bēgļi;
• trūcīgi un maznodrošināti vientuļie pensionāri;
• romi;
• iedzīvotāji ar vidēji zemiem ienākumiem (kuri nav trūcīgi vai maznodrošināti).